Svētdien 20.augustā divi no Vidzemes Mērnieks/Dako Ziemeļvidzemes piedalījās vienās no(ja ne pat grūtākajās) sacensībās,kas tiek organizētas Latvijas teritorijā Gruzis acī. Šīs sacensības cenšās pielīdzināt XCO tipam.
Trase bija ļoti sarežģīta ne tikai dēļ tā,ka trases organizatori bija sagatavojuši pēc iespējas smagākus apstākļus trasē,bet iepriekšējā dienā lietus ieviesa savas korekcijas kā rezultātā trase izvērtās kā īsts karalauks. Mākslīgi uzrakti trampalīni,saknes,dubļi,akmeņi,zāle,šļarkstošas sūnas,tehniski smagi nobraucieni,virāžas,smagi stāvi uzbraucieni,īsāk sakot ļoti plašs kontingents no meža puses. Skatītāju emocijas izteica visu (asi kliedzieni,urā saucieni,motivējošas frāzes virsū dalībniekiem,sajūtas kā redbull rampage.)
Sacensības notika apļos,viens apļa garums 3,9km. Kopējie kāpuma metri uz 5 apļiem bija nedaudz virs 700m vertikāli.
Jānis Roskošs brauca 5 apļus un savā grupā izcīnija 1.vietu,kas ir samērā labs sasniegums un priecājamies par to. Pats Jānis saka : "Trase salīdzinot ar Baldoni bija daudz grūtāka,lai gan kāpuma metri Baldonē bija par 200m vairāk uz pieciem apļiem. Lai gan riepas no Thunder Burt tika nomainītas uz Rocket Ron,tāpat dažos kalnos līdz galam neizdevās uzbraukt augšā,jo segums bija mitrs un riepa spolēja. Sajūtas bija aptuveni tādas kā pirms kāda laiciņa haanja rattamaraton,jo tur bija līdzīgi (kā džungļos.) Gandarījums pēc sacensībām ir par uzvaru un tehnisko iemaņu uzlabošanu. Šīs sacensības mani vilina,tāpēc ka esmu novērojis,ka šo sacensību organizatoru ieguldītais darbs ir smags un čakls uz to dalībnieku skaitu,kuri šeit piedalās. Rodās vēlme atbalstīt šos entuziastus,tāpēc arī piedalos,ceru,ka viņiem ar laiku veiksies un XCO attīstīsies Latvijā. "
Savukārt Jekabs Stankevics brauca 4 apļus,jo bija M19 grupā. Kopā grupā ieradās 6 dalībnieki un Jēkabs palika piektais. Jēkabam šis bija pirmais Gruzis acī gan no dalības viedokļa,gan burtiskā ziņā. Pēc sacensībām viņš bija pacilātā omā,jo trase bija sagādājusi viņam pozitīvas emocijas. No Jēkaba skatapunkta : ''Nebiju gaidījis tik smagu trasi,biju dzirdējis,ka ir grūtāk,salīdzinot ar vivus mtb,bet,ka tik radikāli,tiešām nē. Pirmo apli nobraucot,domāju,kur gan es esmu iepinies un uz,ko parakstījies. Psiholoģiski pa smadzenēm deva tas,ka apkārt man krita pa zemi un vārtijās konkurenti un,kad pašam gadijās nokļūt uz kritienu robežas,tad pulss sakāpa deniņos. Bija vērīgāk jānolasa trase,lai pieļautu pēc iespējas mazāk kļūdu. Bet kad jau aizgāja otrais un trešais aplis,tad sacensību azartā bailes jau bija aiz muguras,atlika tikai mīt pedāļus un izdzīvot. Katrā ziņā adrenalīna līmeni asinīs var konkrēti pacelt. ''
Pēc brītiņa būs foto galerija,kur varēsiet aplūkot trases dažādību un nedaudz saprast,kas ir gruzis acī un varbūt tieši mēs ar ar savu dalību motivēsim lasītāju iemēģināt spēkus šajās sacensībās.
Liels paldies trases organizatoriem par ieguldīto darbu,jo uzņemties atbildību par šāda tipa trasēm ir solis drosmes virzienā! ... See more
